No 2006. gada Rīgā ir spēkā Rīgas domes Saistošie noteikumi, kas aizliedz ierīkot jaunus gaisvadus jeb elektronisko sakaru tīklus un paredz, ka, rekonstruējot esošos, tos ir jāizvieto kanalizācijā. Šāds regulējums pieņemts ar mērķi uzlabot pilsētvidi, tostarp arī no estētiskā viedokļa, tomēr jau no noteikumu spēkā stāšanās brīža elektronisko sakaru operatori Rīgā regulāri sastopas ar situācijām, kur darbību nav iespējams veikt tā, kā to nosaka regulējums. Telekomunikāciju uzņēmums “Baltcom” sadarbībā ar pētījumu centru SKDS skaidroja sabiedrības viedokli šajā jautājumā, un tika secināts, ka nozīmīgi lielākajai daļai rīdzinieku – 74% apjautāto – elektronisko sakaru gaisvadi kopumā nemaz netraucē.
Elektronisko sakaru operatori atzīmē, ka ne visi Rīgā izbūvētie gaisvadi ir nelikumīgi. Ja likumīgi izbūvēto elektronisko sakaru gaisvadus pārceļ pazemes kabeļu līnijās, tā rezultātā pieaug pakalpojumu izmaksas galalietotājam. Respektīvi, ar gaisvadu starpniecību operējošiem komersantiem šādā scenārijā ir jāinvestē jaunas infrastruktūras izbūvē vai pieejamās nomā, kā rezultātā pieaugtu gala lietotāju izdevumi par pakalpojumu. Šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kas ir kalpojis par pamatu skaidrot sabiedrības viedokli jautājumā, kas tieši ietekmē viņus. Pētījumā tika skaidrots, vai rīdzinieki būtu gatavi maksāt par optisko internetu tik, cik maksā, piemēram, Vācijas iedzīvotāji, kur elektronisko sakaru tīkli ir pilnībā izvietoti pazemes kabeļu līnijās.
Pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 94% kopumā nebūtu gatavi maksāt 50–70 eiro mēnesī par optisko internetu. Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto rīdzinieku (58%) konceptuāli nebūtu gatavi maksāt vairāk par elektronisko sakaru pakalpojumiem, ja kabeļi tiktu pārvietoti pazemes kanalizācijā.
“Kopš 2021. gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsācis aktīvas darbības minēto noteikumu piemērošanā, veicot aktīvu pilsētas vēsturiskajā centrā izbūvēto gaisvadu līniju ierīkošanas likumības pārbaudi. Visas līdzšinējās pārbaudes rezultējušās ar atzinumiem, ka Baltcom infrastruktūra ir likumīgi izbūvēta. Attiecīgi pašreizējo aktivitāšu mērķis ir atbrīvot pilsētu no tiesiski izbūvētas infrastruktūras, ar kuru Rīgā tiek sniegti elektronisko sakaru pakalpojumi vairāk nekā 200 000 mājsaimniecībām un tūkstošiem uzņēmumu. Virzāmies uz to, ka tirgus nonāks viena operatora, kura īpašumā ir mantota pazemes kanalizācija, rokās, kā rezultātā radīsies monopola situācija. Kā secināms arī no veiktā pētījuma – būtiski lielākajai daļai aptaujāto rīdzinieku gaisvadi netraucē. Attiecīgi rodas jautājums, kam tie patiesībā traucē? Tāpat pētījumā guvām apstiprinājumu tam, ka 75% aptaujāto rīdzinieku ir ļoti svarīga interneta pakalpojuma kvalitāte, tomēr tā šobrīd tiek apdraudēta, jo Rīgā tiek izskausta konkurence,” norāda “Baltcom” vadītājs Dmitrijs Ņikitins.
Pētījuma respondenti, kuri norādījuši, ka viņiem elektronisko sakaru gaisvadi tomēr traucē (22%), kā iemeslu pamatā norādījuši estētiskus apsvērumus. Tāpat, ņemot vērā, ka minētie Saistošie noteikumi par jaunu gaisvadu līniju izbūves aizliegumu pamatā attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, kurā šobrīd vēl joprojām pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti arī ar likumīgi izbūvētu gaisvadu starpniecību, interesanti, ka gaisvadu līnijas biežāk pamanījuši ārpus pilsētas centra dzīvojošie respondenti.
*Dati ir daļa no SKDS un Baltcom aptaujas par atsevišķiem ar internetu saistītiem jautājumiem. Aptauja veikta 2023. gada februārī, aptaujājot 805 respondentus, kas deklarēti Rīgā, vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.
